Kriptovalūtu ieguves regulējums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā
2025. gada aprīlī kriptovalūtu ieguvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā regulē valstu tiesību akti un ES kriptoaktīvu tirgu regulējums (MiCA). Rakstā apkopota uz šo datumu aktuālā informācija par nodokļiem, licencēšanu, enerģijas patēriņu un iestāžu nostāju katrā valstī.
Igaunija: skaidri nodokļu noteikumi, licence nav nepieciešama
Nodokļi
Igaunijā ieņēmumus no kriptovalūtu ieguves uzskata par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kuriem piemēro nodokli. No 2025. gada janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme pieauga no 20 % līdz 22 %. Ieguvējiem jādeklarē ienākumi atbilstoši šiem noteikumiem.
Licencēšana un regulējums
Igaunijā kriptovalūtu ieguvei nav nepieciešama īpaša licence. Igaunijas Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde (EFSRA) ir apstiprinājusi, ka ieguve nav tās tiešā uzraudzībā.
Enerģijas patēriņš un vide
Igaunijā nav īpašu normatīvo aktu par enerģijas patēriņu ieguvē, taču valsts ievēro ES ilgtspējas mērķus. Ieguvēji tiek aicināti izmantot atjaunīgo enerģiju un energoefektīvus risinājumus, lai atbalstītu vides iniciatīvas.
Latvija: pārmaiņas nodokļu politikā un regulējumā
Nodokļi
Latvijā kapitāla pieaugumam no darījumiem ar kriptovalūtām piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 25,5 %. No 2025. gada janvāra līdz 2027. gada beigām nerezidenti uz laiku ir atbrīvoti no 3 % maksājuma par publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu pārdošanu.
Licencēšana un regulējums
Latvijā pašlaik nav atsevišķas valsts licencēšanas sistēmas ar kriptoaktīviem saistītiem uzņēmumiem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības un jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Enerģijas patēriņš un vide
Latvijā nav īpašu noteikumu par enerģijas patēriņu kriptovalūtu ieguvē. Ieguvējiem ieteicams ievērot vispārējos ES vides noteikumus un izmantot ilgtspējīgus risinājumus.
Lietuva: noteikta licencēšanas kārtība un uzmanība videi
Nodokļi
Lietuvā peļņai no kriptovalūtu pārdošanas piemēro 15 % nodokli. Fiziskām personām ir ar nodokli neapliekams slieksnis. Atkarībā no nodarbinātības statusa un ienākumiem var būt piemērojami papildu noteikumi.
Licencēšana un regulējums
Lietuvā ir skaidri licencēšanas nosacījumi ar kriptoaktīviem saistītiem uzņēmumiem, tostarp biržām un maku pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmumiem jāreģistrējas valstī, jāievēro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) un klientu izpētes (KYC) prasības un jāreģistrējas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienestā (FCIS).
Enerģijas patēriņš un vide
Lietuva ievēro ES vides standartus. Īpašu noteikumu tieši kriptovalūtu ieguvei nav. Iestādes aicina izmantot energoefektīvas tehnoloģijas un mazināt ietekmi uz vidi.
Secinājumi
Baltijas valstīs kriptovalūtu ieguves regulējums atšķiras:
- Igaunijā nodokļu noteikumi ir skaidri, un ieguvei nav licencēšanas šķēršļu.
- Latvijā turpinās pārmaiņas nodokļu politikā un reģistrācijas kārtībā.
- Lietuvā ir noteikta licencēšanas kārtība, un uzsvars ir uz normatīvo prasību ievērošanu un atbildību par vidi.
Ieguvējiem un uzņēmumiem, kas darbojas šajās valstīs, jāseko valsts noteikumiem un izmaiņām ES direktīvās, lai ievērotu prasības un nodrošinātu ilgtspējīgu darbību.
